Tautas frontes muzeja podkāsts aicinās klausītājus uzzināt vairāk, ieinteresēties un aizrauties par dažādām Trešā atmodas tēmām un iepazīties ar aizraujošiem runātājiem. Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook, Instagram un Twitter.
Diskusija par privatizācijas sertifikātiem „Privatizācija un prihvatizācija”
LNVM Tautas frontes muzejā sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīkota diskusija „Privatizācija un prihvatizācija” – vēsturisks atskats par privatizācijas procesu un privatizācijas sertifikātiem.
1992. gada 4. novembrī Latvijas Republikas Augstākā padome pieņēma likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”. Privatizācijas sertifikāts kļuva par valsts piešķirtu maksāšanas līdzekli, ar kuru varēja privatizēt valsts un pašvaldību īpašumu – gan nekustamo īpašumu, gan uzņēmumus, nopirkt arī uzņēmumu akcijas. Sertifikātus piešķīra katram Latvijas iedzīvotājam, atkarībā no šeit nodzīvotajiem gadiem. Katra sertifikāta nominālvērtība tika noteikti 28 lati, lai gan brīvajā tirdzniecībā šāda cena nekad tā arī netika sasniegta.
Sertifikātus cilvēki atceras ar dalītām jūtām. 1994. gada vidū tika atļauta brīva privatizācijas sertifikātu tirdzniecība, taču to tirgus cena bija stipri zem nomināla – vien pāris lati. Vairāki ekonomisti atzinuši, ka dzīvokļu privatizācijā sertifikātiem, iespējams, bija pozitīvs pienesums, bet uzņēmumu privatizācijā tie nebija tik veiksmīgi, jo tika pirktas ražotnes, kas patiesībā bija jāvirza maksātnespējai. Tai pašā laikā pārejai no sociālisma komandekonomikas uz brīvo tirgu un privātīpašumu nebija vēsturisku precedentu. Un šai pārejai vajadzēja notikt, neraugoties uz lielo kļūdu risku.
Diskusijā par privatizācijas sertifikātiem piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru kabineta priekšsēdētājs Ivars Godmanis, ekonomists Edmunds Krastiņš un Latvijas Tautas frontes Tautsaimniecības komitejas līdzpriekšsēdētājs Ojārs Blumbergs.
Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
4 Jan 2023
Diskusija par Latvijas Republikas izlašu atgriešanos olimpiskajās spēlēs "Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”
LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties sarunai „Albervila un Barselona, tu aizrāvi man elpu…”.
Diskusijā atzīmē trīsdesmito gadadienu, kopš Latvijas olimpieši pēc neatkarības atjaunošanas atkal savas valsts komandā piedalījās olimpiskajās spēlēs. 1992. gada 8. februārī Albervilā sākās XVI Ziemas olimpiskās spēles, kurās sarkanbaltsarkano karogu olimpiskajā stadionā ienesa Jānis Ķipurs, bet 1992. gada 25. jūlijā, kad Barselonā sākās XXV Vasaras Olimpiskās spēles, karognesējs bija svarcēlājs Raimonds Bergmanis.
Žurnālists Anatolijs Kreipāns, atceroties straujās pārmaiņas Latvijas sportā kopš Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas konferences sporta namā "Daugava"1988. gada 19. novembrī, norādījis: “Diezin vai kāds no tās dalībniekiem domāja, ka jau 1992. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Albērvilā Latvija atkal piedalīsies ar savu valsts komandu.”
Diskusijas dalībnieki atcerās, kā 1988. gadā atjaunoja Latvijas Olimpisko komiteju un kā sākās Latvijas sportistu atgriešanās pasaules sportistu saimē, kā un kāpēc sportisti lēma par startēšanu Latvijas komandā, nevis Neatkarīgo valstu savienības (NVS) komandā.
Sarunā piedalās leģendārais sporta žurnālistis Anatolijs Kreipāns un sportisti – bijušais bobslejists Jānis Ķipurs un bijušais svarcēlājs Raimonds Bergmanis. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
28 Dec 2022
Diskusija par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm "Savas valsts pase"
LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu rīko diskusiju „Savas valsts pase”.
Diskusija veltīta 1992. gada 6. jūnijam, kad pēc valsts neatkarības atjaunošanas tika izsniegtas pirmās desmit Latvijas Republikas pilsoņu pases (dienu iepriekš Latvijas Republikas Ministru Padome bija pieņēmusi lēmumu Nr. 216 “Par Nolikumu par Latvijas Republikas pilsoņu pasēm”).
Pirmo no tām svinīgos apstākļos saņēma leģendārais aktieris un kādreizējais latviešu strēlnieks Ēvalds Valters. Arī māksliniekam Laimonim Šēnbergam – jaunās Latvijas pases dizaina autoram tikusi viena no pasu pirmā desmitnieka.
Par pasu izsniegšanu atbildīga bija Latvijas Republikas iekšlietu ministrijas Policijas departamenta pasu un vīzu daļa. Pases tika drukātas Vācijā. No Vācijas tika vestas arī rakstāmmašīnas ar elektronisko aparatūru ierakstu veikšanai.
Diskusijā par Latvijas valsts pases dizainu, pilsoņu un nepilsoņu pasēm, kā arī īslaicīgi lietotām pirmskara Latvijas diplomātiskajām pasēm un par jaunajām diplomātiskajām pasēm piedalās bijušais Latvijas Republikas Ministru prezidents Māris Gailis, mākslinieks Laimonis Šēnbergs, bijušais Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamenta direktora vietnieks Andris Jānis Lejiņš.
Sarunu vada Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
21 Dec 2022
Diskusija par banku sistēmas izveidi Latvijā "Paldies repšikiem"
LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Paldies repšikiem!”.
Diskusija “Paldies repšikiem!” notiek saistībā ar Latvijas Republikas Naudas reformas komitejas 1992. gada 4. maija vēsturisko lēmumu nr. 1 par Latvijas Bankas pagaidu naudas – Latvijas rubļa – laišanu apgrozībā. Vienlaikus tas nozīmēja arī pāreju uz brīvo valūtas tirgu, kreditēšanu un komercbanku sistēmu, kāda padomju iekārtā nepastāvēja. 1992. gada 7. maijā Latvijas Banka laida apgrozībā Latvijas rubļus, ko ātri vien iesauca par “repšikiem” – toreizējā Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes vārdā.
“Kad Latvijas Banka pārņēma Krievijas bankas republikānisko filiāli savā tiešā valdījumā un rīcībā, tas notika dažas nedēļas pēc Latvijas Republikas faktiskās neatkarības. Latvijas Bankai nebija tieša nodoma atkārtot pirmās brīvvalsts laikā īstenoto pakāpenisko pāreju uz latu. Krievijas rubļi vispirms tika nomainīti uz Latvijas rubļiem, tikai pēc tam uz latiem. Šādu scenāriju mums uzspieda dzīve. Ir ļoti interesanti, ka arī Latvijas Bankas ēka, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 2a, ir piedzīvojusi ciklisku attīstību,” atceras Einārs Repše.
Diskusijā runāts par banku sistēmas izveidi Latvijā un par naudas reformu no PSRS devalvētā rubļa uz Latvijas rubļiem un pēc tam uz latiem, kam sekoja pāreja uz eiro. Tiks iztirzāta arī Krievijas rubļa uzspiešana gan pašlaik okupētajām Ukrainas teritorijām, gan Kremļa prasība Eiropai par gāzi norēķināties rubļos.
Sarunā piedalās viens no LNNK dibinātājiem un Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, pirmais atjaunotās Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše, numismāte, LNVM pētniece un 1991. gada 13. martā izveidotās Naudas zīmju sižetiskā risinājuma komisijas locekle Kristīne Ducmane, kā arī bijušais Latvijas Tautas frontes Ekonomikas komisijas vadītājs un Latvijas Republikas Augstākās padomes Ekonomikas komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
14 Dec 2022
Diskusija par Latvijas robežsardzes atjaunošanu "Laipni lūdzam brīvajā Latvijā!"
LNVM Tautas frontes muzejs sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu aicina pieslēgties diskusijai „Laipni lūdzam brīvajā Latvijā”.
Norise veltīta 1992. gada 3. februāra Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumam “Par LR valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu”. Tajā pārrunās, kā notika atjaunotās Latvijas valsts robežas pārņemšana un kā veidoja robežsardzi.
Diskusijā piedalās kādreizējais Latvijas Republikas Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Tālavs Jundzis, pirmais Zemessardzes štāba priekšnieks Ģirts Valdis Kristovskis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks ģenerālis Juris Martukāns. Sarunu vada Latvijas Universitātes sociālās atmiņas pētnieks, komunikācijas zinātņu doktors Mārtiņš Kaprāns.
Latvijas Republikas robežas apsardzības atjaunošana sākās, izveidojot kontrolpunktus uz ceļiem un pārņemot funkcijas no padomju robežapsardzības karaspēka daļām ostās un lidostās. Par juridisko pamatu tam kalpoja Latvijas Republikas Ministru padomes 1992. gada 3. februāra lēmums „Par Latvijas Republikas valsts robežas pārņemšanu un apsardzības nodrošināšanu". Jau 1991. gada 26. augustā Latvijas Republikas Augstākās padome, izmantodama apjukumu Maskavā pēc puča, PSRS VDK robežapsardzes ģenerālim V. Gapoņeko pieprasīja pārtraukt PSRS vīzu pieprasīšanu Rīgas lidostā ieceļojošiem ārzemniekiem. Augstākās padomes preses centrs nekavējoties izplatīja paziņojumu ar nosaukumu “Laipni lūgti brīvajā Latvijā”, un 26. augusta pēcpusdienā Latvijā kā pirmais pēckara viesis bez PSRS vīzas ieradās Dānijas Karalistes vēstnieks Oto Borhs. Sākās neatgriezeniska Latvijas iekļaušanās brīvajā pasaulē.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļa kopš 2016. gada organizē atceres sarīkojumus un diskusijas par padomju okupācijas, Trešās Atmodas un Latvijas valsts atjaunošanas laiku, savienojot dzīvo atmiņu ar mūsdienām.
Sarunu ciklu “Trešā atmoda. 1992. gads. No pašiem pamatiem” LNVM Tautas frontes muzejs 2022. gadā veido sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
7 Dec 2022
Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un Daiņa Īvāna saruna Tautas frontes muzeja nodaļā 2020. gada 29. maijā
2020. gadā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits apmeklēja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļu un, atsaucoties muzeja aicinājumam, sarunā ar pirmo Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju un LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas pētnieku Daini Īvānu stāstīja par 1990. gada 4. maijā pieņemtās deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas” tapšanas gaitu.
30 Nov 2022
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns rekonstruē runu Latvijas neatkarības atgūšanai veltītā dievkalpojumā svētā Jēkaba katedrālē 1991. gada 24.augustā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
23 Nov 2022
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa 1941. gada deportāciju gadadienā. Brīvības piemineklis, 1991. gada 14. jūnijs.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
16 Nov 2022
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa – atskaite par ārzemju vizītēs paveikto. Latvijas Republikas Augstākā padome (Saeima), 1991. gada janvāris.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
9 Nov 2022
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna runa akcijas “Baltijas ceļš” gadadienā. Brīvības piemineklis, 1990. gada 23. augusts un 1991. gada 23. augusts.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
2 Nov 2022
Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna uzruna XX Vispārējo Dziesmu svētku atklāšanā. Mežaparks, 1990. gada 30. jūnijs.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
26 Oct 2022
Latvijas PSR Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Daiņa Īvāna uzruna pirms Augstākās padomes deputātu balsojuma par Neatkarības deklarāciju. Rīgas Brāļu kapi, 1990. gada 3. maijs.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
19 Oct 2022
Pirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna runa Latvijas PSR Augstākās padomes vēlēšanām 1990. gada 18. martā Latvijas Televīzija, 1990. gada 17. marts
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
12 Oct 2022
Pirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna uzruna akcijas "Baltijas ceļš" dalībniekiem 1989. gada 23. augustā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
5 Oct 2022
Pirmā Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja Daiņa Īvāna runa 1989. gada 14. jūnija manifestācijā "Par Latvijas destaļinizāciju" Doma laukumā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
28 Sept 2022
Žurnālista un publicista Daiņa Īvāna uzruna 1988. gada 7. oktobra manifestācijā "Par tiesisku valsti Latvijā" Mežaparkā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
20 Sept 2022
Žurnālista un publicista Daiņa Īvāna runa Daugavas svētkos Doles salā 1988. gada 6. augustā.
Pirms vairāk nekā 30 gadiem teikto runu audio vai video oriģinālieraksti lielākoties nav saglabājušies, taču LNVM Tautas frontes muzeja nodaļas krājumā ir runu manuskripti. 2021. gadā Dainis Īvāns no jauna stājās kameru priekšā, lai vēsturisko notikumu norises vietās atkārtoti ierakstītu 12 uzrunas, teiktas laikā no 1987. līdz 1991. gadam. Tās papildinātas ar atmiņām par runu tapšanas un uzstāšanās apstākļiem. Runu ieraksti tapuši ar VKKF mērķprogrammas “KultūrELPA” līdzfinansējumu.
Vairākas informācijas aicinām meklēt Tautas frontes muzeja sociālajos tīklos Facebook (https://www.facebook.com/tautasfrontesmuzejslnvm), Instagram (https://www.instagram.com/tautas_frontes_muzejs_lnvm/) un Twitter (https://twitter.com/frontes_muzejs).
Paldies par uzmanību!
Contact Atpakaļmetiens atmodā
Guest appearances
Books guests
Based on episode analysis; this does not confirm that the show is currently accepting guests.
Host of Atpakaļmetiens atmodā?
Claim your podcast to manage its listing and keep your show details accurate.
Pod Engine is an independent podcast discovery and analytics service and is not affiliated with or endorsed by this podcast. Artwork and show content belong to their owners. Full legal notice.
Explore this show Podcast research with Pod Engine
