Raidījuma vadītāji vēsturnieki Dr. hist. Gints Apals un Dr. hist. Edvīns Evarts u.c.
Radio NABA turpina raidierakstu ciklu ar apakšnosaukumu "Latvijas vēsture caur personību prizmu". Katrs raidījums ir strukturēts piecos elementos: īsi biogrāfijas dati, personības iesaiste galvenajās norisēs, ar ko viņš izcēlās starp laikabiedriem, autentiska citāta vai teksta fragments, kā arī vērtējums no mūsdienu distances - kas šodien šķiet nozīmīgs, pretrunīgs vai mācāms.
Cikla pirmajā daļā uzmanības centrā būs desmit nozīmīgas personības, kas katra savā laikā un kontekstā ietekmēja Latvijas identitāti, politiku un kultūru: Krišjānis Valdemārs, Miķelis Valters, Zigfrīds Meierovics, Jānis Rainis, Jānis Čakste, Vilhelms Munters, Vilis Lācis, Rūdolfs Bangerskis, Eduards Berklavs un Arvīds Pelše.
Raidījuma tapšanu atbalsta Latvijas Okupācijas muzejs.
Raidījumu ciklu “Kas tad bija?” turpina raidieraksts par Jāni Pliekšānu jeb Raini. Jāņa Pliekšāna tapšana par latviešu dzejnieku nebūtu nav pašsaprotama, jo ģimenē, saimniecisku apsvērumu dēļ, izmantota vācu valodā un arī skolā mācījies vācu valodā. Studijā Latvijas Okupācijas muzeja darbinieki Edvīns Evarts, Gints Apals, Pēteris Kalniņš un brīvprātīgā palīdze Elizabete Sparāne.
Mācoties Rīgas vācu ģimnāzijā, jaunais censonis pansijā dzīvojis pie Bernharda Dīriķa - pirmā Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka, kura mājās valdījusi spēcīga nacionālās atmodas piesātināta vide. Te jaunais cilvēks padziļināti sāk interesēties par latviešu folkloru. Pēc skolas, jurisprudences studijās Pliekšāns dodas uz Pēterburgu, kur iesaistās latviešu sabiedriskajā dzīvē un sāk rakstīt avīzei “Dienas Lapa”. Pēterburgā kopā ar līdzīgi domājošiem, izdod humoristisku satīras krājumu “Mazie Dunduri”, kas vērsts pret latviešu konservatīvo daļu. Vienlaicīgi tie ir arī pirmie soļi politikā.
Jau studiju laikā Pliekšāns pastiprināti interesējas par sociāldemokrātijas idejām, bet pēc atgriešanās mājās, viņš kļūst par “Dienas Lapa” redaktoru un vienlaicīgi Jaunās strāvas vienu no līderiem. Šķiet, visvairāk Pliekšānu ietekmējušas vācu sociāldemokrāta Augusta Bēbeļa idejas. Pēc Jaunās strāvas slēgšanas seko dalībnieku aresti un 1897.g. apcietina arī Jāni Pliekšānu. Viņu notiesā uz vairākiem gadiem izsūtījumā - 2000 km attālajā Slobodskas pilsētā Krievijā. Vēl Rīgā, cietumā, viņš salaulājas ar Aspaziju, kura dodas līdz izsūtījumā.
Pēc atgriešanās, 1903.g. viņš pieņem pseidonīmu Rainis. Tomēr palikt Rīgā 1905.g. revolūcijas apspiešanās gaisotnē ir bīstami, jo darbību nelegālajā sociāldemokrātu kustībā Rainis turpina. Tāpēc jau 1905.g. nogalē zem sveša vārda Rainis kopā ar Aspaziju izceļo uz Šveici un Latvijā atgriežas vien 1920.g. Tajā brīdī sākas Raina politiskā karjera un raidījumā dzirdēsim Raiņa domas - citātus, kas palīdz labāk izprast viņa domas un nostāju.
26 May 2026
Jānis Čakste - pirmais Latvijas Valsts prezidents
Raidījumu ciklu “Kas tad bija?” turpina raidieraksts par Jāni Čaksti. Viņa ieguldījums Latvijas valsts tapšanā ir ļoti būtisks, tomēr līdz idejai par neatkarīgu valsti bija jānonāk arī nākamajam Valsts prezidentam. Šis ceļš nebūt nebija pašsaprotams cilvēkam, kas dzimis Krievijas impērijā un apmeklējis vācu valodā darbojošos skolu. Te ir svarīgi zināt, ka bērnību Jānis pavadīja pirmās Atmodas zīmē, kas jauno skolēnu nepārprotami dziļi ietekmēja. Jau skolas laikā nācās iestāties par tiesībām runāt latviešu valodā un tieši skolā viņš apgūst argumentācijas prasmes un iegūst oratora spējas, ko vēlāk attīstījis studiju laikā Maskavā. Tur Jānis Čakste iepazīst Krišjāni Valdemāru, kurš, būdams vecāks, dod lielu ieguldījumu studenta uzskatu evolūcijā.
Pēc studijām Jānis Čakste atgriežas Jelgavā, kur turpina sabiedriskās aktivitātes un kļūst par Jelgavas latviešu biedrības vadītāju. Plašāku atpazīstamību viņš gūst organizējot Vispārējos Dziesmu svētkus Jelgavā, kurus arī daļēji finansēja. Taču politiskie uzskati manāmi mainās 1905.g. revolūcijas iespaidā. Par saviem uzskatiem J. Čakste nonāk pat uz dažiem mēnešiem cietumā, pēc kā politikā darboties ir liegts. Tomēr Pirmais pasaules karš maina visu - Čakste aktīvi ir ierauts notikumu virpulī, kas noved līdz Latvijas neatkarībai.
Raidījumā dzirdēsim Jāņa Čakstes domas - citātus, kas palīdz labāk izprast viņa domas un nostāju.
24 Feb 2026
Krišjānis Valdemārs un latviešu nākotnes cerības
Krišjāņa Valdemāra aktīvā politiskā darbība viņu padarīja par 19. gadsimta latviešu nacionālās kustības simbolu. Plašie sakari Krievijas Impērijas valdošajās aprindās viņam deva iespēju cīnīties par latviešu tautas nākotni tādos mērogos, kādi nebija pieejami citiem pirmās atmodas darbiniekiem. Valdemārs cerēja, ka rusifikācija atbrīvos latviešus no Baltijas vāciskās muižniecības varas. Šī taktika nedeva gaidītos rezultātus, latviešu kultūras un izglītības attīstībai tā bija pat kaitīga. Valdemāra dzīves laikā Latvijas autonomijas centieni nepaspēja nobriest, valstiskuma ideja palika tālākas nākotnes jautājums.
Vada: Gints Apals un Edvīns Evarts.
Who has been a guest on Kas tad bija?
Names identified in recent episode analyses. Showing up to five guests.
Mārtiņš Kaprāns
Indulis Emsis
Uldis Neiburgs
Reach and audience
Public platform figures. Ratings count people who left a rating, not total listeners.
Spotify
4.0 / 5
2 ratings
Contact Kas tad bija?
Guest appearances
Books guests
Based on episode analysis; this does not confirm that the show is currently accepting guests.
Host of Kas tad bija??
Claim your podcast to manage its listing and keep your show details accurate.
Pod Engine is an independent podcast discovery and analytics service and is not affiliated with or endorsed by this podcast. Artwork and show content belong to their owners. Full legal notice.
Explore this show Podcast research with Pod Engine
