December 7, 2022
10# NABAHRONIKA: NABA, kas vieno
Pēdējā Radio NABA vēstures un tapšanas izziņas raidījumu “NABAHRONIKA” noslēguma sērijā viesos Madars Štramdiers - radio vadītājs, instruktoru instruktors, cilvēks, bez kura nepastāvētu ne Radio NABA, ne Radio KNZ.
Pats radio sākums
Nora Rieksta: Reti ir brīži, kad Tu nāc uz intervijām?
Madars Štramdiers: Ēterā iziet tie, kas veido saturu, bet es pieskatu, varbūt iesaistos veidošanā. Katrs dara savu darbu!
Nora Rieksta: Vai Tev nekad nav bijusi vēlme būt par ētera personību?
Madars Štramdiers: Doma ir bijusi, bet prasības (pašam pret sevi) ir bijušas pārāk augstas, lai es to varētu darīt.
Nora Rieksta: Vai Tu atceries to brīdi, kad nonāci Radio KNZ? Pie pieteikuma izstrādāšanas frekvences iegūšanai Tu vēl nebiji?
Madars Štramdiers: Pie pieteikuma vēl nebiju, kad bija iegūta frekvence, mani pieaicināja. Frekvence bija iegūta, bet Studentu padomei nebija toreiz idejas ko ar to tālāk darīt. Tajā laikā darbojos studējošo pašpārvaldē, darbojos ar koncertiem un mūzikas ierakstiem un viņiem likās, ka es varētu vadīt programmu. Man pašam gan šķita, kāds man sakars ar radio un radio programmām, es no tā neko nesaprotu. Bet tas jau bija tas brīdis, kad radio frekvence bija iegūta un bija jāsāk darboties.
Nora Rieksta: Iepriekšējās šī raidījuma sērijās mēs esam izpētījuši Radio KNZ laika vēsturi, kā radio frekvence tiek pārdota komerciāla radio izveidei un visas tā laika aizdomīgās darbības. Bet cik daudz Tev bija iespējas tajā laikā kaut ko ietekmēt programmas veidošanā?
Madars Štramdiers: Nebija, ka man veidojot programmu kāds ļoti uzraudzīja vai ietekmēja. Es izstrādāju šo pamatprogrammu, tās apriešanā piedalījās arī radio īpašnieki un to piesaistītās personas, viņi vairāk koncentrējās uz ziņu sadaļu un es vairāk uz raidījumiem, tieši vairāk uz muzikālajiem raidījumiem. Tajā laikā primāri bija mūzikas raidījumi un ziņas.
Radio kolektīva izveide pēc kritērijiem slepenos pagrabos
Nora Rieksta: Tas bija arī laiks, kad tika veidots Radio NABA kolektīvs. Kādi bija kritēriji par to, kādiem cilvēkiem jānokļūst radio?
Madars Štramdiers: Kritēriji bija vairāki. Mēs aicinājām nākt ar idejām un vērtējām arī spēju runāt ēterā. Mēs gan publiski izsludinājām pieteikšanos, gan personīgi uzrunājām. Viss notika strauji un iespējams arī diezgan sasteigti. Pretendentiem bija jāiesniedz idejas pieteikums, aicinājām uz pārrunām, bija jāiesniedz arī demo ieraksti. Mēs tam piegājām diezgan brīvi. Bet komisija bija, varbūt pat septiņi astoņi cilvēki, kas vērtēja. Viss notika Jēkaba kazarmās, kādā kabinetā, kam tas bija, īsti nezinu, bet tā bija piemērota vieta, kur cilvēki pa vienam diviem ieradās.
Nora Rieksta: Kādas bija galvenās atziņas no Radio KNZ laika?
Madars Štramdiers: Beigās viss bija uz labu. Skaidrs ir viens, nevar jaukt komercideju un brīvprātības un neatkarības ideju, to visu saliekot vienā un domāt, ka tas būs kaut kas komerciāli veiksmīgs. Toreiz, kad izbeidzās Radio KNZ, bija svarīgi, ka kolektīvs neizira. Kolektīvs neizsējās un radio ideja tika paturēta dienas kārtībā. Būtībā ilgi nebija jāgaida un parādījās šī jaunā iespēja veidot radio. Tāpēc varēja viegli visus mobilizēt un visu veidot divreiz jaudīgāku un lielāku.
Nora Rieksta: Kādu Tu atceries desmit mēnešu laiku vadīšanas pozīcijā? Vai tas bija darbs?
Madars Štramdiers: Tas bija darbs, tas nekas, ka mēs par to nesaņēmām atalgojumu. Parasti radio ierados agrā rītā, bija jāsagatavo dienas plejlistes, kādas ziņas uml. Biju studijā līdz rīta maiņas beigām, tad es devos uz “īsto darbu” un studijām un tad vakaros atgriezos. Tas deva rūdījumu un sapratu, ka man tas patīk.
Kompromisu māksla
Nora Rieksta: 2001. gada rudenī noslēdzās KNZ vēsture, bija diezgan liela klausītāju neapmierinātība. Un tieši bez klausītāju atbalsta netiktu veidota Radio NABA, kad bija jāpanāk dažādi kompromisi. Kāda bija vienošanās par kompromisu, lai NABA varētu skanēt?
Madars Štramdiers: Gan vienkārša, gan piņķerīga. Jātiekas bija ar visiem. Jāiesaista arī juristi. Bija jāizstrādā jaunā koncepcija, kas arī jāaizstāv, jāpamato. Bet nevienam nebija šaubu, ka mēs to varam, mums ticēja. Jaušamu šķēršļu nebija, bet bija birokrātiskas procedūras. Bija jāpamato, ka mums būs finansējums, studija, aprīkojums, ka mēs to varēsim “pavilkt”. Ar rektora un prorektoru palīdzību tas tika panākts Latvijas Universitātes līmenī. Tad jau tas sāka virzīties uz priekšu arī tehniski - tika pasūtīta tehnika, izveidota studija, to arī izdarījām vienas vasaras laikā un rudenī jau gatavojāmies jaunās stacijas palaišanai.
Simbolu stāsts
Nora Rieksta: Vai Tu atceries, kā mēs nonācām pie nosaukuma un kas varbūt bija tie alternatīvie nosaukumi?
Madars Štramdiers: Par alternatīvajiem variantiem, lai vēsture vēl pastrīdas, to bija gaužām daudz un saraksts bija garš, man negribas nosaukt tikai dažus, bet kādreiz es varētu publicēt sarakstu. Pie Radio NABA nosaukuma, tomēr es nonācu vienatnē, un kad biju apradis ar šo nosaukumu, aprunājos ar dažādiem cilvēkiem no kuriem varēja gaidīt gan kritiku, gan ar tiem, no kuriem varēja gaidīt atbalstu. Viss izdevās arī diezgan veiksmīgi un kad šo piedāvāju publiski, lielas opozīcijas arī nebija. Toreiz Radio un televīzijas padome prasīja atšifrējumu, un tas arī bija tapis – NABA – Nekomerciālā Audiālās Baudas Akadēmija. Tad mākslinieks radīja arī logo. Līdzīgi kā nosaukums arī tas ir daudznozīmīgs – šķēres, kas pārgriež pasauli, cilvēks, kam izkritusi naba, vai antena, ragi. Atbilstošais sauklis “Pagriez pasauli!” arī ir saglabājies kopš tā laika.
NABA – daudz jaudīgāk
Nora Rieksta: Kas bija galvenās atšķirības starp KNZ un NABA?
Madars Štramdiers: Nabas programma bija plašāka, blīvāka, daudz vairāk raidījumu un vadītāju. Cilvēku vien bija divas reizes vairāk. Siets bija citādāks, ziņas bija citādākas. Ziņu dienesta izveidē mums palīdzēja, piemēram, Baiba Strautmane.
Nora Rieksta: Vai Tu esi saskaitījis, vai varbūt ir pieejama kāda statistiska, cik daudz cilvēku ir bijuši Radio NABA iesaistītie kā raidījumu vadītāji?
Madars Štramdiers: Nav precīzu skaitļi, esmu mēģinājis apkopot, bet tie nav īsti precīzi un pareizi. Aptuveni ap 1000. Mums aizvien ir vairāki raidījumi, kas saglabājušies no pirmās dienas: “Dabaskats”, “Dievišķās balsis”, “Bitīt’ matos”, “Pierasti ieraksti”, “Studentu pietura” un “Bron-Hīts”. “Studentu pieturā” katru gadu mainās un nāk jaunie studenti, tos vēl sarežģītāk uzskaitīt, jo sezonā tie var būt pat desmit studenti, kas veido kādu raidījuma sadaļu. Cits piemērs ir “Bron-Hīts”, kur mainās vadītāji un mainās literātu paaudzes, bet saglabā raidījuma ideju un nosaukumu. Bet pārejos nosauktajos vēsturiskajos raidījumos ir šie “vecie” raidījuma vadītāji.
Nora Rieksta: Radio NABA programmā bija arī tās unikāls raidījums kā “FM Dostojevski”, ko veidoja Artemijs Troickis, kas tika retranslēts no Krievijas.
Madars Štramdiers: Vienošanās bija personīgi ar Artemiju. Viņš bija iepriecināts, ka Latvijā ir interese par viņa raidījumu, un mēs to varējām retranslēt. Nebija tas pārāk sarežģīti. Līdzīgi mums bija ar Borisu Grebenščikovu (raidījums “Aerostat”), kas arī tika kādus divus gadus pārraidīts.
Kad ar FM frekvenci nepietiek
Nora Rieksta: NABA nav tikai radio, pasākumi, koncerti, albumu izdošana. Kā sākās koncertu un pasākumu rīkošana?
Madars Štramdiers: 2005. gads, kad tika lemts, ka vajadzētu atzīmēt radio dzimšanas dienu, un bija doma par lielāku koncertnotikumu. Grupa Daine Lakaien riņķoja apkārt ar koncertiem pa Eiropu, daļa no radio cilvēkiem bija apmeklējuši šos koncertus, un tā mēs viņus pirmoreiz uzaicinājām uz Latviju. Mēs viņus uz Latviju atvedām trīs reizes - pirmā reize Latviešu Biedrības namā, otrā reize LU Lielajā aulā, un vēlāk festivālā Laba Daba. Un tad maisam gals bija vaļā un tā mēs sākām organizēt lielos koncertus, piemērām, Laibach, Lee Scratch Perry, The Wedding Present, Camouflage, Covenant, De/Vision u.c. Šī koncertu organizēšana bija cieši sasaistīta ar radio programmu.
Nora Rieksta: Tā bija sākotnēja ideja, ka radio ir ārpus FM?
Madars Štramdiers: Bija skaidrs, ka ar vienu FM frekvenci nav gana. Bija skaidrs, ka jāstrādā plašāk. Jārīko svētkus, pasākumus, koncertus, festivālus.
Nora Rieksta: Vēl viena tradīcija ir Radio NABA kalendārs. Pirmo reizi tas tika izveidots 2006. gadā un tā bija arī pirmā reize, kad parādās NABAS zvēri. Kāds ir šis stāsts?
Madars Štramdiers: Kalendāra ideja radās raidījuma “Sūnās esmu” autoram, režisoram un fotogrāfam Mārtiņam Graudam. Jautājums bija ko likt virsū. Bija apspriedes un šķiet, ka tas bija Ilmārs Šlāpins, kam radās ideja par zvēriem. Tad Mārtiņš sarunāja mākslinieci, kas izgatavoja maskas, viņš bija arī pirmā video klipa autors. Vēlāk ik gadu tiek piesaistīti dažādi mākslinieki, kas kalendāru ir veidojuši dažādās tehnikās, bet vienojošais vienmēr ir šie četri zvēri - suns, lācis, ezis un vārna (vai krauklis). Visi četri zvēri vienmēr ir kopā, tos vieno radio un mūzika, pateicoties radio viņi ir draudzīgi. Šie zvēri ir kļuvuši arī par festivāla “Laba Daba” skatuvju nosaukumiem.
Nora Rieksta: Jau ieminējies šo to, bet kāda ir Radio NABA nākotne?
Madars Štramdiers: 2024. gada sākumā būs jaunā radio studija, mēs pārvāksimies uz Torņakalnu, uz LU Akadēmisko centra Rakstu māju.
Frekvences, kuras NABA ieskandina
Nora Rieksta: Mums ir arī klausītāja jautājums, sarežģīts, bet centīsimies pajautāt vienkārši – kāpēc Radio NABA tik bieži ir mainījusi savas skanēšanas frekvences?
Madars Štramdiers: Pirmā bija ļoti vāja (96.2 FM). Dzirdamība līdzīgi kā tagad, ļoti slikta, knapi tikai Rīgas ietvaros. Tāpēc tad, kad parādījās jauna, jaudīgāka frekvence (93.1 FM), mēs bijām gatavi mainīt, to arī izdarījām (2005 g.). Un pēdējā reizē 2015. gadā (95.8 FM) – tā gadījās, ka nāca klāt vēl viens Latvijas Radio kanāls Pieci.lv - sākumā bijām kopā vienā kanālā, bet beigās sapratām, ka labāk šķirties, auditorijas abām programmām bija pārāk atšķirīgas.
Nora Rieksta: Kādu Tu redzi radio NABA klausītāju?
Madars Štramdiers: Zinātkārs. Zinātkārs mūzikā un mākslā, jo pie mums ir saklausāms kas citādāks un savādāks nekā citos radio. Valda studentijas mūžīgais gars. Mūs klausās melomāni, tie, ar ko mēs sākām - mēs mācāmies no viņiem un viņi ieklausās mūsos. Valodai un nacionalitātei nav nozīmes, galvenais ir saturs. NABA vieno cilvēkus, līdzīgi kā zvērus!
Nora Rieksta: Kāpēc radio un NABA kā medijs vēl aizvien ir svarīgs mūsdienās?
Madars Štramdiers: Cilvēks ir diezgan slinks, lai katru dienu atlasītu sev interesējošo, tam patīk jau gatavs viņam pieņemams produkts, Artūrs Mednis jau ko līdzīgu šajā raidījumā teica. NABA ir konkrēta platforma dažādai mūzikai, dažādām mākslas šķautnēm, zinātnei un izglītībai, tie ir regulāri raidījumi un aktualitāšu kopums. Mūsu apskatītais un piedāvātais saturs citos skanošajos medijos ir pieejams fragmentāri, vai vispār netiek atspoguļots un tāpēc ir svarīgi, ka ir vismaz viens tāds kanāls (NABA), kurš nemitīgi pulsē tādā alternatīvā plūsmā, aptverot daudz un dažādus strāvojumus.
